Vēstules no Torņakalna
jeb
Apkopotie padomi no anša vēstulēm jaunajiem un zinātkārajiem reperiem
Es esmu ansis un es esmu reperis.
Tā kā mūsdienu pasaulē ir ļoti vegli sasniegt gandrīz jebkuru cilvēku, kura vārdu Jūs spējat izrunāt, cilvēkiem visā pasaulē nākas rakstīt un atbildēt uz vēstulēm daudz biežāk nekā kādreiz. Tas nozīmē arī to, ka visi, kas piemēram, grib iemācīties repot, var pajautāt saviem iemīļotākajiem reperiem, kā tas īsti ir darāms. Arī es (ansis (rapman)) ik pa laikam saņemu šādas vēstules, un man ir gadījies sevi pieķert sūtot vienus un tos pašus padomus sazin kuram cilvēkam pēc kārtas, kas man lika padomāt par šo padomu apkopošanu — gan savas, gan citu ērtības labad.
Vispirms gan piebildīšu, ka šie ir nevis "likumi", bet "padomi".
(Atvainojiet, ja vietām teksts nešķiet pārāk plūstošs, šeit esmu salicis kopā fragmentus no atsevišķām vēstulēm.)
Aiziet.
Sākšu ar lietām, kas vairāk attiecas uz struktūru:
0. Pamata pamatpadoms. Neievērojot šo padomu, no turpmākajiem nebūs pārāk lielas jēgas, tāpēc es to ieteiktu ievērot — tekstus ērtāk un vieglāk ir rakstīt rindās. Visbiežāk rindas būs aptuveni viena garuma un katras rindas galā būs atskaņa. Tas ir vieglākais veids, kā pierakstīt savu tekstu tā, lai tas normāli skanētu uz bīta un iekļautos repa standartos*. Piemērs:
Es rakstīju šo repu, kad es biju savās mājās
Tad es braucu autobusā, un es stāvēju kājās
*16 rindas utt., par to — vēlāk.
1. Kārtīgi apskatiet 0. padoma piemēru un sekojiet nākamajam: centieties maksimāli atturēties no paredzamām atskaņām. Tādas atskaņas kā tusē/klusē/pusē, labi/šņabi, iekšā/priekšā utt. neko labu neliecina par vārdu krājumu.
2. Plānojot to, kāda būs nākamā rinda, atslēgas vārdam/vārdiem nav obligāti jāatrodas rindas beigās. Te man īpaši nav, ko piebilst — citiem ir tāda vēlme, un tas bieži noved pie tāda veida sarežģījumiem, kas apskatīti 1. padomā.
3. Atskaņu izvēle balstās uz to, kā tās skan, nevis rakstās. Latviešu valoda ir tāda valoda, kurā vārdi izrunājas gandrīz tieši tā, kā rakstās, kamēr repa dzimtajai valodai — angļu valodai — piemīt pilnīgi atšķirīgas iezīmes (ieskatam: youth/tooth, pearls/girls u.tml.). Atskaņām repā der arī "gandrīz-atskaņas", jo rakstības un izrunas līdzības dēļ tik daudz 100% atskaņu nemaz nav, tādēļ ir liela nozīme tam, kā tās izrunā un kuras zilbes šajos vārdos ir uzsvērtas.
Turpinot par atskaņām:
4. Centieties pagarināt atskaņas. Tā kā nav tik daudz garu vārdu, kas veidotu labas un perfektas atskaņas, ērtākais veids, kā panākt to labskanību, ko sniedz, piemēram, tādas atskaņas kā "mazsvarīgi/patvaļīgi" vai "polaritāte/tonalitāte", ir radīt līdzīgu ritmisku zīmējumu katras rindas beigās, liekot rindā vairākus vārdus un tos itin kā sapludinot vienā garākā vārdā, lai veidotu garāku, kompleksāku un ritmiskāku rindu struktūru. Protams, starp vārdiem "sarežģīts" un "ritmisks/labskanīgs" nevar likt vienādības zīmi, pašsaprotamu iemeslu dēļ. Piemērs:
tralalalalalalalablablabla kartona žoklis
blablablablalalolohohoho datora kloķis
boboaobaobaobolololala kaprona kokles
bubublalalalalaoaloloala traktora kroplis
(Jā, es zinu, man neizdevās tā uzreiz neko sakarīgu izdomāt, bet ceru, ka ideja Jums būs saprotama tāpat.)
Te būs vēl viens ieskats viena teksta fragmentā, kurā redzams, kā tas izskatās "dzīvē":
Un, jā, man putni pačukstēja, ka arī debesīs ir sūdi
It kā visa jūsu kliķe, bļeģ, uz cepelīna būtu.
Tālāk —
5. Atskaņās galvenais, kam jāpievērš uzmanība labskanības un ritma ziņā, ir patskaņi — tiem atskaņās būtu +/- jāsakrīt ("+/-" tāpēc, ka reizēm arī patskaņus nedzird, piemēram, pašās vārdu galotnēs vai citās neuzsvērtās zilbēs), tādēļ ir jāpievērš uzmanība tam, kuras vārda daļas tiek izrunātas visakcentētāk.
Ņemot par piemēru iepriekš minēto divrindi:
------------------------------- dEbEsĪs (ir) sŪd'
--------------------------------- cEpElĪn(a) bŪt'
Šīm atskaņām nav daudz kopīga rakstības ziņā, taču, neskatoties uz to, tās "rīmējas", ja tā var izteikties.
Jāatceras arī, ka latviešu valodā, par spīdi vienādajai rakstībai, pastāv gan šaurie, gan platie "E" (piem., "dēls" un "dēlis") gan arī trīs dažādi "O" (attiecīgi: "kost" [UO], "bota" [O] un "doza" [Ō])
Vēl — vārdiem, kas ir atskaņās, būtu jāsakrīt uzsvariem. Viena no populārākajām "ne-atskaņām" latviešu repā ir "saule/pasaule". Līdzīgi ir, piemēram, ar "DAru/VAkaru" vai "NEredzīgs/DEdzīgs" u.tml. Uzsvaram būtu jābūt liktam uz vienādu zilbju skaitu no rindas beigām.
Šis ir nepareizs piemērs:
Es esmu dzejnieks un tāpēc es rakstu par SAU-li
Un es blablabla tur kaut ko tur pie kājām visu PA-sau-li.
Pirmajā rindā uzsvars ir uz otro zilbi no beigām, bet otrajā rindā — uz trešo zilbi no beigām. Tas ir lielā mērā saistīts ar to, ko minēju iepriekš — šīs ir rakstāmās atskaņas, nevis izrunājamās. Lai ritms būtu tāds, kā autors (to gan uzrakstīju es) būtu iecerējis, vārds "pasauli" būtu jāizrunā, uzsverot otro zilbi, kas izklausītos stulbi vai smieklīgi (pa-SAU-li).
...Nē, patiesībā tās vispār nav atskaņas, jo pēc ritma vārdiem "saule" un "pasaule" nav nekā kopīga; ir uzsvērti pavisam citi patskaņi un ritms tekstā no šīm atskaņām vairāk cieš, nekā iegūst. Arī dzejā šādas atskaņas parasti nav atrodamas. Galvenais iemesls ir tāds, ka tās "rakstāmās" atskaņas, kuras es minēju iepriekš, neeksistē.
Ignorējiet manu pretrunīgo rakstības stilu.
5.5. Papildpadoms. Nedrīkst ļaut atskaņām dominēt pār teksta saturu. Bieži, it īpaši tad, kad sāk izmantot kompleksākas atskaņu kombinācijas, rodas tendence aizmirst par teksta saturu un ļaut visam pārējam tekstam vilkties pakaļ atskaņām. Tā nevar darīt. Ja Tu neesi spējīgs izdomāt pietiekami labu tekstu ar labām/daudz atskaņām, atgriezies pie satura un strukturālas vienkāršības, jo atskaņas nav tas, kam jādominē pār visu pārējo. Tādēļ ir svarīgi atrast savu komforta zonu, kurā iespējams attīstīt savas prasmes, taču vēl svarīgāk ir nezaudēt to, kas Tev sakāms.
6. Pievērsiet uzmanību rindu garumiem. Vienā rindā prasītos, lai būtu vismaz kādas padsmit zilbes, no 12 līdz 16 parasti ir visvieglāk ritmiski ieskaitīt. Ja rindas ir īsākas, tad, lai iekļautos ritmā, vajag vai nu taisīt lielas pauzes vai stiept vārdus garumā, kas parasti neskan pārāk labi, ja to dara nevis ar nodomu, bet piespiedu kārtā. Ja rindas būs par garu, tas būs tūlīt pat sajūtams, jo rindas neiekļausies vienas taksts garumā.
Drošības pēc centīšos arī paskaidrot, kas ir takts, jo, pēc manas pieredzes, daudzi nezina, kas tas ir.
Piedāvāju trīs skaidrojumus:
Bītbokss 1: BUM - c - TŽ - c - BUM - c - TŽ - c - .
Bītbokss 2: Boots 'n' cats 'n' boots 'n' cats.
Mp3: http://d.pr/jw3K
Jāpiebilst, ka standarta panta garums ir sešpadsmit rindas. Tas tā ir tāpēc, ka hiphopā populārākais (99,9% gadījumu) taktsmērs ir 4/4.
Astoņu rindu panti parasti ir pārāk īsi, bet sešpadsmit ir pašā reizē. Ja gribas rakstīt garākus pantus, lieciet klāt astoņas rindas, nevis sešas vai divas, vai, nedod dievs, trīs.
Beigās rindu skaitam vēlams būt tādam, kas dalās ar 8, tātad — 16, 24, 32, 40, 48, 66, 74 utt.
7. Treniņu nolūkos ir pofig, par ko rakstīt. Daudziem palīdz uztrenēt rakstīšanas prasmes, rakstot visādus mēslus — populārākā pieeja ir iedomāties, ka Tu ar kādu battle'o un centies panākt to, lai otru nostādītu muļķa jomā vai vienkārši padarītu par izsmieklu citu priekšā, vai kā citādi apceltu savu pretinieku (no sērijas: "tu esi stulbs un es esmu gudrs, un lūk, pēc kā es to esmu izsecinājis").
Šos tekstus gan labāk vajag paturēt pie sevis, jo cilvēki tādas dziesmas dabū klausīties daudz par biežu, turklāt iesācējiem īpaši nav vēlams sākt ar lielīšanos, kamēr nekas nav parādīts praksē. ...Feik.
Šādi rakstot, var iemācīties vērtīgu lietu, ko var izmantot jebkurā dziesmā — rakstīt pančlainus (Angļu val. — punchline). "Pančlains" pēc izcelsmes ir komēdijas termins, kas nozīmē pēdējo joka rindiņu; to, pēc kuras bundzinieks uztaisa "ba-bum tšš" un visi pasmejas. To pašu jāiemācās panākt tekstos, jo, manuprāt, reperiem liels pluss ir un būs oriģinalitāte, asprātība un neprognozējamība, kas ir arī ļoti populāras lietas kvalitatīvā komēdijā.
Te būs aptuvens piemērs no Edavārdu "PWR":
Šitais liekas nedabisks jau, tā kā Šēras nagi
Jābliež mierīgāk? Tā saka arī Prāta vētras fani
Ievērojiet arī atskaņu patskaņus (Eds gan nav tas labākais piemērs, jo viņš savādāk izrunā šauros un platos "E" un "Ē", kas drusku maina viņa atskaņu pielietojumu).
Šajā konkrētajā divrindē pančlains ieraugāms otrajā rindiņā. Tur variet iedomāties bundzinieku, kurš pēc "Prāta vētras fani" uztaisa to klasisko "ba-dinkš", pēc kura fonā ir dzirdami smiekli.
Pančlainiem ir svarīga viņu atrašanās vieta tekstā un uz bīta.
Pamazām pārejot no struktūras uz saturu —
8. Izmantojiet "fiškas". Runājot par repošanu, daudz var dzirdēt par "metaforām". Metaforas repā ir ieguvušas nedaudz savādāku nozīmi nekā prozā un klasiskajā lirikā, kaut arī definīcija bieži ir līdzīga — "vārds vai vārdu savienojums, ko lieto pārnestā nozīmē kāda cita priekšmeta vai parādības apzīmēšanai uz līdzības pamata". Man gan to, par ko es grasos stāstīt, pēdējā laikā labpatīk saukt par "fiškām", nevis metaforām, tieši šīs, manuprāt, šaurās nozīmes dēļ, jo tas var radīt pārpratumus. Pie "fiškām" pieder dažāda veida salīdzinājumi, personifikācijas, vārdu spēles un paralēlismi — principā, visi mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un to kombinācijas, kas labi izklausās uz bīta:
Smagas relīzes, ko grūti iznest no noliktavas
Metāla plaukti manām un miskaste, kur nolikt tavas.
(Starp citu, es arī izmantoju fragmentus no drīzumā iznākoša materiāla, bet es jau neizmantošu rakstu sadaļu reklāmai, tas būtu neētiski.
...
*Riekstu armija*)
"Fiškas" ir dažādas, un bieži balstās uz viena vārda dažādām nozīmēm, piemēram "saliec konkurenci tā kā kubiku rubiku", kur "saliec" ir sinonīms vārdam "pārspēj", vai arī "es divreiz ātrāk skillu (prasmes) audzēju, kā dubultu vēzi" (apspēlēti vārdi "audzējs" un "audzēt") utt.
Tomēr tas nav sastopams tikai reprezenta tipa tekstos — tagad gandrīz katrā dziesmā, vismaz no man zināmo mākslinieku puses, ir dzirdamas daudz un dažādas "fiškas". Šī rinda ir no viena mana panta, kas ir diezgan noskanīgs un pat bēdīgs: "Tā ir tik perfekta bilde, ka klusi pasaku "siers!"", kurā kādai ainai tiek piedēvētas fotogrāfijai raksturīgas īpašības.
Ir, protams, vēl ļoti daudz citu piemēru, šie ir pirmie, kas man iešāvās prātā.
Daudzi teksti ir tādi, kuros katrā divrindē ir "fiškas", kas bieži paslīd garām lielai daļai klausītāju, kā rezultātā vēstījums paliek pateikts tikai pa pusei.
Reizē ir arī jāatceras, ka reps no dzejas struktūras ir diezgan stipri atšķirīgs, tādēļ no poētismiem, vismaz pēc manām domām, vajadzētu atturēties. Man nepatīk dzirdēt, piemēram, dzejai raksturīgo apgriezto lietvārda-īpašības vārda struktūru (debesis zilās, Amerika tālā, apsargs niknais utt.), man liekas, ka tas izklausās pēc Edgara Liepiņa, nevis Gengster Street Crew Killaz jaunās dziesmas.
Tālāk:
9. Esiet oriģināli. Teksti par visiem pierastām tēmām parasti reti kuru interesē. Dziesmas par to, ka "šīs ir manas domas un neviens tās neiespaidos" ir garlaicīgas. Dziesmas par to, ka "es nesu to īsto patiesību un citi — nē" ir bezvērtīgas, ja vienīgā dziesma, kuru tas džeks ir uzrakstījis, ir par to, kā viņš nes to patiesību. Ja nu tomēr kāda laba vai mazāk laba iemesla dēļ ir vēlēšanās uzrakstīt tādu dziesmu, oriģinalitātei tajā vajadzētu izpausties vismaz formas ziņā. Ja Tu raksti par to, ka deputāti nevis palīdz valstij, bet tikai domā par savu labklājību, ir svarīgi to pateikt tā, kā to līdz šim neviens nav pateicis.
Kā jūs ievērojāt, visi iepriekšējie padomi bija gandrīz tikai par struktūru, kam patiesībā ir tik liela nozīme tikai tā iemesla dēļ, ka par visām tēmām, ko var saīsināt līdz vienam vārdam, pasaulē (Latvijā?) jau kāds ir uzrakstījis. Tomēr, ja viedoklis ar šo dziesmu 100% sakrīt, atliek šo viedokli paust interesantāk/labāk, un to nereti dara ar "fišku" palīdzību. Protams, der arī jebkas cits, kas palīdz tavam vēstījumam palikt cilvēku prātos ilgāk nekā kādam TVnet komentāram. Tādēļ nepietiek tikai ar to, ka ir vēlēšanās repot, ja Tev nav, ko repot.
10. Papildpadoms.
Šis ir vienīgais padoms, kuru varu dot par tekstu skaitīšanu, nedzirdot to, kā padoma saņēmējs repo:
Uz bīta nevajag steigties. Sasteigta plūsma izklausās stresaina un rodas sajūta, ka notiek liels un nevajadzīgs enerģijas zudums. Ja teksts ir sarakstīts pareizi, to jāiemanās ieskaitīt tā, lai tas būtu, mazākais, pareizajā vietā uz bīta. Precīzi uzliekot tekstu uz bīta, tam būtu jāskan puslīdz labi.
Kaut arī skriešana bītam pa priekšu izklausīsies slikti, nobīde nav nekas tāds, no kā vajadzētu izvairīties, tikai te jārunā par nobīdi uz otru pusi jeb novēlota plūsma. Daudzi reperi to pat izmanto kā stila elementu.
Nobeigums.
Šī pārsvarā ir sausa teorija, bet es ticu, ka tam ir liela nozīme, it sevišķi tiem, kas tikko nolēmuši sākt repot un kam vispār nav skaidrs, kā tas ir darāms. Es pats biju viens no tiem, kas rakstīja dziesmas par savu pilsētu, par skolu, par pagalmu vai "to vienu džeku", un man nebija neviena, kas man dotu kādus padomus un pamācītu, kas un kā ir darāms, un kāpēc.
Katram ir tuvas savas tēmas un ir savas dzīves pamācības, kuras ir vērts kaut kādā veidā iegrāmatot, un ir žēl, ja tā informācija paliek nepateikta tikai tāpēc, ka "tā bija veca un sūdīga dziesma". Manuprāt, vispirms ir jāiemācās repot, un tikai tad tu esi cienīgs būt par sava vēstījuma nesēju pie cilvēkiem, ja Tu tiešām to cieni un uzskati, ka tam būtu jākļūst saklausītam. Vajag to pārliecību, ka Tavi teksti kaut ko var mainīt. Vajag iedomāties, ka kaut kur ir sanākuši visi pasaules iedzīvotāji, un Tev ir iespēja pateikt to, ko esi gribējis teikt viņiem visiem. Tas var būt jebkas, pofig. Mans pēdējā laika mesidžs gan ir vienaldzība, tajā skaitā arī pret klausītājiem, tādēļ es neesmu labs piemērs, bet principā atslēga ir tajā, ka tas liek Tev justies labi, un ir panākts galvenais mērķis — informācija ir nogādāta pie tiem, kas to uztver, un šī informācija darbojas tā, kā tai, autoraprāt, bija jādarbojas.
Vot.
Ceru, ka šis kādam noderēs un/vai palīdzēs savas daiļrades pilnveidošanā. Vēlreiz piebildīšu, ka tās ir manas metodes, kuras esmu pieņēmis savā nodabā mācoties pašam rakstīt un ierkstīt dziesmas.
Šitais iet ārā visiem maniem potrahiem.
Ar cieņu un veiksmes vēlējumiem,
ansis a.k.a. Preacher Sling a.k.a. AK Dawg a.k.a. Tha Infamous Lil Street |
Atgriezties rakstu sadaļā |
Reģistrējušies: 20,578
