Nejaušais skatījums
Es jau kādu laiku biju grēkojis ar hiphop pasākumu, jebšu jebkādu koncertu apmeklēšanu/neapmeklēšanu, kurā piedalās LV hiphop pārstāvji. Vakardiena nebūt nebija izņēmums, un nekas neliecināja, ka tajā dienā man būs iespēja saskarties ar jebkāda veida Latvijas repa skatuves mākslinieku priekšnesumu. Kāpēc es runāju par priekšnesumu? Vēlāk tekstā tas iespējams būs labāk saprotams. Patiesībā Archija rakstā par „Pilsētas portālu” pirmā rindkopa būta arīdzan šeit liekama kā pirmā un, protams, jebkurā rakstā, kas kandidē uz subjektīvu rakstu par kādu koncertu, albumu, vai da lai kas tas būtu.
Būdams „noalgots” šoferis savā draugu pulkā uz Siguldas pilsētas svētkiem, tikai neilgi pirms izbraukšanas uzzināju, ka mani ceļi vedīs uz Gacho nošu pieskandināto Gaujas Senleju. Varbūt, ja es ātrāk to būtu zinājis, es nebūtu braucis. Jāteic godīgi, Gacho nekad īsti nav ielauzies manā dziesmu listē, ja neskaita kādu atsevišķu skaņdarbu, bet arī tas nav no tuvāko 4-5 gadu veikumiem. Lai vai kā nebraukt vairs nebija iespējams, un galu galā, Gacho nebiju dzirdējis ļoti sen (nu vismaz dzīvajā izpildījumā) pirmā reize laikam bija Daugavas stadionā, kad bija kāds grafiti festivāls. Tas varēja būt kāds 2006. gads. Pietiekami ilgs laiks, lai daudz kas mainītos. Viena lieta gan bija kopīga. Arī šoreiz viņam palīdzēja Āķis.
Koncertam vajadzēja sākties pus desmitos, taču iespējams Valda uzrunas šokēts mākslinieks paziņoja, ka koncerts sāksies stundu vēlāk(tas protams ir mans pieņēmums). Saprotama lieta, ka Dj darbības pilsētas svētkos lielajā estrādē nekādi nevedināja domas uz hiphopu, taču apkārtējais noskaņojums tiešām liecināja, ka kaut kas uz urbānās mūzikas pusi šis pasākums tūdaļ tiks ievirzīts. Mēs vēl pastrīdējāmies ar oponentiem/-ēm cik nopietni ir tas, ko šis mākslinieks dara, bet tie noteikti bija veselīgie strīdiņi, nevis acu skrāpēšana puskrēslā.
Gacho (es joprojām nevaru saprast kā īsti rakstīt Gacho vai Gačo) tiek sagaidīts, patiesībā viņu piesaka divi vīriņi, godīgi nepateikšu kas viņi bija, bet viņi darbojās pie, vienkāršā valodā sakot, mūzikas likšanas. Laba fiška bija „dzīvais” bundzinieks no „Triānas parka”, ja nemaldos, protams, pats Gacho un kā otrs vokāls Āķis. Patiesībā šis fakts par Āķi mani ļoti iepriecināja, jo divi vienlīdz spēcīgi izpildītāji uz skatuves par neko sliktu nevar liecināt. Man gan tagad būs grūti stāstīt tālāk, jo es nezinu Gacho dziesmu nosaukumus, bet ko nu es zinu, ka pirmās trīs dziesmas noteikti ir viņa pēdējie hīti, ja tā var teikt. Apakšā pietiekami labs kalbasiņš pa virsu teksts, kāds nu tur ir un cik saturīgs tas cits jautājums, bet publikai daudz nevajag lai tā iekustētos, un šādos svētkos laikam, jau tas ir tas svarīgākais. Āķis gan sāk dzīvot koncertā no trešās dziesmas, jo pirmās divas, lai arī esot kā otrs vokāls, tomēr šķiet sabijies un nepārliecinošs, tomēr ar katru dziesmu ar vien labāk un beigās vairs nevarēja saprast, kura koncerts tas ir. Bet arī tas man likās labi, jo tas kaut kā netieši norādīja uz labu komandas darbu. Pa vidu viena mierīgāka dziesma tad atkal sākas ļembasts, cilvēki lēkā, pat tādi, kas nav iedomājami, kā hh klausītājs, un, protams, dažiem kustēties lika izdzertais alus galonu skaits. Patiesībā viss koncerts bija vienā lēkāšanā. Personīgi man pietrūka kāda atskaites punkta, kur ieķerties koncerta laikā. Jā koncerts bija un gandrīz veselu stundu, bet es tā īsti neko no tā neatceros, tikai pāris frāzes un šajā gadījumā esmu objektīvs, jo kā teicu neesmu Gacho gara darbu piekritējs un viņa dziesmas nezinu. Ja man paliek prātā tikai kaut kas par jumta noraušanu, es varu.... bet iespējams tas bija tāpēc, ka es tik ļoti biju aizņemts ar ieklausīšanos muzikālajā noformējumā.
Nu tad pieskarsimies šai tēmai. Es uzsvēršu, kas man likās, būtu bijis labāk, vai varēja būt labāk, bet tas nebūt nenozīmē, ka skanējis ir slikti. Es, protams, arī nezinu kā būtu skanējis manā versijā.
Dzīvais bundzinieks – spēlēja labi un vietām ļoti patika šī bundzinieka darbības ar smalkiem gājieniem pa jaceni, beidzot ar taisniem ritmiem, varbūt dažreiz pa taisnu, taču es te tagad piesienos spēles stilam un gaumei, bet kas nu nebija gaumes lieta, tas bija bungu skanējums kā tāds. Ja pareizi no tāluma saskatīju, tad bundzinieks izmantoja tā saucamās bambusa vālītes, kas ir klusākas par parastajām koka vālītēm. Uzskatu, ka ja reiz ir dzīvās mūzikas elements iesaistīts koncertā, tad viņam bija jābūt daudz „bīstamākam”. Šoreiz izklausījās, ka bundzinieks ir uznācis padžemot uz skatuves. Speciāli dēļ šīs lietas pastaigāju no vairākām pozīcijām paklausījos, un nekur es nesajutu to ko gribēju. Bungas bija, bet kaut kur tur.... apakšā. Un drobene pārāk kokaina...
Diezgan nepatīkams akmentiņš galvenā vaininieka dārziņā. Bieži vien lūza nost, es pat nezinu kā labāk pateikt, rindu beigās. Tad šeit bija darbs Āķim. Iespējams tas bija speciāli un apzināti, bet diez ko labi tas neizklausījās. Pie tam daudzviet man tekstu nācās saprast vairāk no blakus esošām, lēkājošām meitenēm, nevis no izpildītāja. Saprotu arī izpildītāju, ka nav viegli lēkāt un stundu bliezt miķī, bet kaut kāds vidus ceļš jāatrod, lai nav tā, ka klausītājs, kas grib dzirdēt tekstu to saprot tikai pa pusei. Pieļauju, ka tā ir vaina skaņošanā, jo šķita, ka vokāls kā tāds bija par skaļu.
Interesants notikumu pavērsiens notika koncerta pirmspēdējā dziesmā, kad Gacho uz skatuves no skatītāju vidus paaicināja kādu pundurīti sievieti, lai teiksim tā – pačilotu. Foršs žests patiesībā tas bija, bet tur beigās aizgāja tāda ķēdes reakcija, ka jau dziesmas vidū skatuve bija pārbāzta ar skatītājiem. Centās iejaukties policija dzenot cilvēkus nost, bet cik nodzina, tik jau bija atkal virsū. Bet viss norisinājās miermīlīgā gaisotnē. Protams, pēc dziesmas Gacho palūdza visus nokāpt no skatuves un izpildīja vēl pēdējo dziesmu.
Rezumē – Koncerts bija labs no tajā izdalītās enerģijas viedokļa. Man pašam bija interesanti, jo sen nebiju redzējis izpildītāju. Ja Jūs man prasāt vai es vēlreiz apmeklētu Gacho koncertu – ja būtu pa ceļam es nebrauktu ar līkumu, toties speciāli arī netriektos. Cilvēki izkustējās izpriecājās, tas droši vien nevar būt nekas slikts. Bet, bet, bet...... man vairāk šis koncerts atgādināja tādu kā „Prodigy” koncertu. Es gaidīju vairāk hiphopa.
|
Atgriezties rakstu sadaļā |
Reģistrējušies: 20,578
