Kontraflova “Zeitgeist EP” recenzija
Pirmkārt, lietas skaidrībai vēlos piebilst to, ka es neesmu personīgi pazīstams ar šī EP autoriem, tāpēc tas ir mans kā klausītāja viedoklis, kas, protams, joprojām ir subjektīvs. Spoiler: Tas, lai latviešu mentalitāte te visus nenograuž, jo pateikt kaut ko labu ir noziegums.
Kāpēc?
Man Zeitgeist EP šķiet lielisks EP un, manuprāt, tas stipri izceļas uz tā fona, ko izdod vidējais latviešu hip hopa izpildītājs, kā arī tas stipri atbilst maniem subjektīvajiem kritērijiem, kas man padara mūziku baudāmu, nevis “jā, ok, normāli”. Es šaubos, ka šis raksts pilnībā atbilst kaut kādiem recenzijas kritērijiem, tā nekad nav bijusi man tuva nodarbe, bet, ja reps ir sports, tad šie būs highlight'i.
Viena no manām subjektīvām fiškām ir tā, ka man dziesmu padara labu tieši reps – rīmes, skaitīšana, fiškas, saturs utt., bet ne bīts un ne prodakšns. Personīgi man bīts un prodakšns dziesmu var padarīt labāku, daudz labāku, bet tas nekad pats pa sevi neizvilks novērtējumu līdz “patīk”, ja man nepatiks pats reps. (Ir arī izpildītāji, kas ir izņēmums; vēl neesmu atradis skaidrojumu).
Ar šo es negribēju teikt, ka man nepatīk InterMeco bīti vai albuma skanējums, bet gan turpmāk akcentēt uzmanību uz to, kas ieguldīts tekstos. Domāju izcelt fiškas un pančus, jo zinu no personīgās pieredzes, ka parastais klausītājs no visa ieguldītā krutuma neuztver gandrīz neko.
Kopumā
Kontraflova “Zeitgeist EP” skanējums svārstās no diezgan klasiska (ASV klasiska) stila līdz hardcore dragāšanai uz bīta. Kamēr lv repa komūna gadiem runāja par 90. gadu vidus ideāliem, šie džeki to vienkārši uztaisīja, papidinot ar sarežģītām rīmju konstrukcijām, pančlainiem un metaforām, un
enerģisku izpildījumu. Panti un rīmes ir diezgan neparedzamas, un plašais vārdu krājums, metaforu atsauces uz kultūru un zinātni un lv repam neraksturīgu vārdu lietošana vietā liecina par izpildītāju inteliģenci.
Pa detaļām
Pirmā intro dziesma ir piemērs tam, ko es biju domājis ar 90'ajiem. Arī piedziedājums un Van Semial pants ir ieskaitīts neraksturīgi lv repā ierastajām manieriem, stipri spēlējoties ar intonāciju un pavelkot vārdus. Kā šīs dziesmas highlight'u varētu izcelt Van Semial rindas ar vienādu daudzzilbju atskaņu sēriju un foršu metaforu nobeigumā, kas kopumā izklausās nice:
“... ….......bet kad es
novirzos no cela, es pasaucu prozu,
jo rīmes ir mans pasaules globuss
ā jā, laiks apaut Air Forcus, iziet uz K3Forštati,
manu Brodveju, kur metam napalma bombas
kamēr prāts tik vēss, ka man sasalst pat poras
kad puikas atvelkas bongas, pazūd spiediens
un pretestība kā paskāli un omi
… man rodas astrālā koma un var jau teikt, ka
esmu apsēsts un jucis, bet jūs esat man astē kā blusas
un varbūt, ka to nemēdz apsvērt kā plusu,
bet gan kapu, gan galamērķi apzīmē kartē kā krustu”
Arī pārējos pantos ir, ko dzirdēt, bet es negribu izplūst vēl garāk, jo, ja jāsarindo būtu dziesmas, jebkurā gadījumā kāda būtu pēdēja, tad šī būtu viena no tām. Jātiek vēl līdz “esencei”, tāpēc – next.
Atpakaļ laikā – Dope un interesanti. Dziesmai ir garš ievads, kurā skan dažādu hip hopa dziesmu fragmenti, kas ļauj ceļot atpakaļ laikā. Pats dziesmas bīts ir ļoti aktīvs bangeris, un izpildījums uz tā necik neatpaliek. Ātri un agresīvi, kā jau iepriekš izteicos, hardcore dragāšana uz bīta. Vienīgais, kas šajā dziesmā man patiešām nepatīk, ir piedziedājums. Jā, tā atslodzes pauze ir vajadzīga, bet ir diezgan “bļa”, kad pēc astotās rindas saproti, ka nāksies vēl 8 dzirdēt.
Pirmajā pantā Emu dragā ar ātro flovu, kaut arī ar diezgan mainīgu rindu struktūru, tur ir vietas. kuras ir tuvu augstākajai pilotāžai, un es nepiekrītu Intro teiktajam, ka “sarīmēt jau visi māk”. Van Semials arī bombī, un es pat neņemšos atšifrēt to, kas tika pateikts pirmajās četrās rindās tajos saīsinājumos, bet tas ir fire. Kāpēc fire? Jo “Kontraflova poēmas deg kā molotova koteilis”.
“galvās skull'ijs, retro kedās, melns ir hūdijs, ecko kreklā
vairāk ticības necro repā nekā zīmē, kas ir Ševroletam
un tas spēlē nav maināms pat ar apelācijas plānu
ja tu neredzi mūs kartē – pacel kanalizācijas vāku
tā ir anomālija, brāli, ka esam atpakaļ laikā,
bet mums staffs ir'a svaigāks.............” /Emu/
K3F džems – Personīgi es šo gabalu ierindotu kā pēdējo, bet nosaukums arī visu izsaka, tieši tāds arī tas ir. Emu panta sākumā lietu uzskaitīšanas secība lika pasmaidīt. “Rīts pie sasmakušas taras, zem razkladuškas alus, uz razkladuškas šmaras”.
Dzīves vilciens pt. 3 – Labs turpinājms iepriekšējā albumā “Maoi” ieskāktajai tēmai. Ja sev veidotu šī albuma dziesmu topu, tad šai dziesmai visdrīzāk būtu otrā vieta. Ļoti enerģisks izpildījums no Emu un Van Semial puses, bīts arī rada noskaņu “pa skaisto”. Arī tas piedziedājums vai drīzāk interlūds starp pantiem ar kāpinājumu vokālā ideāli uztur noskaņu.
Pats sākums uzreiz paķer un parāda, kurš ir ēkā:
“Dzīves vilciens. Domas baltas tā kā morga bērns.
Jauns kā Jorka un Orleānas, viss kā-nada tā kā Montreāla, <--- Es atvainojos. Pizģec.
kad man prātā deg lava tā kā tilts
un uz kakla tik pie repa man ir cilpas” /Emu/
“Kontraflovs sapisa hip hopu, tagad gaidām bērnus
fišku pilni kā Cheetos, un vienā laidā mēs
esam autā kā Huggies...” /Van Semial/
Personīgi man InterMeco pants šajā dziesmā nepārāk patīk un, manuprāt, lec laukā mierīgās skaitīšanas dēļ, bet dažas interesantas vietas arī tur ir, piemēram:
“Nevar visu piepildīt tie, kam kabatas pa platu
bet es slīdu uz priekšu, tā kā adata pa plati.“ /InterMeco/
Cikls – Dziesma, kas noskaņas ziņā stipri atšķiras no pārējām un izstaro daudz pozitīvisma; rada vasarīgu un bezrūpīgu noskaņu, ko labi papildina dziesmas beigās nenopietni ieskaitītais piedziedājums. Savā topā ierindotu visdrīzāk trešajā/ceturtajā/piektajā vietā, jo nav tik strikta vērtējumu atšķirība par “Ciklu”, “Atpakaļ laikā” un “Outro”. Pirmais pants ir pilns ar lieliskām atskaņu sērijām, un es labprāt to visu šeit izrakstītu, bet.. nē.
“...tai nav līdzīgu skatu un pēc tiem rīcību prasa,
lai manī slīkst bīti un lapas un tā ir šī rīta smaka.
Kad idillē attopas prāts, parkā apsēžos rāmi,
tur kāds padod man kāsi, no tā atsakos ātri.
Ejot atskatos vēsi, sakot: “Apdzēs to, brāli”,
jo tā draza ir māns, viss, ko tā rada ir drāma,
man bez Janas ir dāmas..“ /Emu/
Es labprāt tagad kārtējo reizi uzrakstītu, ka “otrā pantā arī viss kruti” un tā tālāk, bet cik var. Lūk divas nelielas pērles no tā.
“pēc manas radošās apstrādes viņa padevās kā Kartāga”
“es atkal sevi liku uz papīra kā bruto algu” /Van Semial/
Tas pats par trešo. Par beigām uzrakstīju jau sākuma. Cik loģiski. Next.
Trešā persona – mans absolūtais favorīts šajā EP. Gan noskaņa, gan saturs, gan izpildījums, gan bīts aizrauj. Uzreiz pie piemēriem. Sākums:
“Trešā persona ārpus bildes, to tu papraci uzprasi
Viņš ir pats sev censonis arī tad, kad ataraksija uzkaras
Viņš ar sevi tiekas ne uz ko kā Madagaskāras prusaks,
Kad viņa prātā lietas tā kā Nagasaki uzkarst.
Tam abās acīs uzvara, jo kā Maserati musarus
viņš pārspēj pats sevi... “ /Emu/
Abos pantos netrūkst baudāmu vietu, un ir vērts to paklausīties, nevis šeit izrakstīt, bet ir cita lieta, kas man norāva jumtu.
Kamēr Van Semial pantā lielākā daļa pamanītu tādu metaforu līmeņa filleri kā “viss ir bumbās kā pokemoni”, kas, protams, nav slitki un lielākajai daļai klausītāju ir prieks, ka ir saklausījuši kaut ko ķipa krutu, ar ko var draugu priekšā paspīdēt, es pēc, nezinu, 15 klausīšanās reizes saklausīju beidzot fišku, ko varētu nolikt “latviešu repa labāko metaforu” plauktā. Domāju, lielākā daļa lasītāju arī būs palaiduši šo garām:
“......es taisos uz mūžu palikt te
kamēr viņš atliek visu uz vēlāk it kā tagadne būtu saliktenis” /Van Semial/
Go figure. Molotova kokteilis, b**.
Outro. K3F šajā ūķī. Interesanti izdomāts piedziedājums - “Es neesmu 1, un es neesmu 0, tāpēc nelienam programmās un mēs neesam Tu”. Savā topā, kā jau minēju, šis dala 3. / 4. / 5. vietu ar “Ciklu” un “Atpakaļ laikā”. Pietiks citātu, citādi nebūs vairs ko dzirdēt tiem, kas izdomās (atkal) klausīties.
Kopējos secinājums par albumu es jau uzrakstīju augšā (cik loģiski). Atgādinu, ka mērķis bija izcelt un pievērst uzmanību šī albuma pērlēm un labākajām vietām, nevis analizēt tekstu saturu un to “kāda ir laika un telpas ietekme uz varoņu attīstību šī EP gaitā” (damn, ienīstu vēl joprojām kopš vidusskolas šito čerņu). Viss. Paldies par uzmanību. |
Atgriezties rakstu sadaļā |