Kad ahūnam ņehuj darīt, viņš mēģina analizēt reperu lirikas.
Līdzīgi, kā katrā dzejolī ir vai nu atsevišķa tematika, vai varbūt tikai niecīgas nianses, arī hiphopa mūzikas tekstos ir līdzīga situācija – tēmu apjoms ir milzīgs. Tās var sadalīt trīs atsevišķās grupās – tematiskie teksti, reprezenta tipa teksti un jaukta tipa teksti. Reprezenta tipa tekstā tā autors uzsver savu pārākumu pret apkārtējiem, kas vairāk saistīts ar plašāku un oriģinālāku tēlainās izteiksmes līdzekļu piesaisti tekstam, kā ar sava ego celšanu. Šajā referātā tiek aplūkots un analizēts reprezenta tipa teksts.
Izmantotā analīzes metode atrodama Vitolda Valeiņa grāmatā „Daiļdarba analīze”. Šī metode paredzēta lirikas analīzei, tādēļ tā liekas atbilstošākā konkrētajam gadījumam – hiphopa mūzikas teksti savas ritmikas un formas dēļ visvairāk atbilst lirikas apzīmējumam. Valeinis uzskata, ka, teksta kā īpašas pārdzīvotas runas sistēmas analīzes pamatā ir trīs pamatelementi: doma, tēlainība un muzikalitāte.
Šī hiphopa teksta analīzes materiāls ir latviešu hiphopa izpildītāja anša (īstajā vārdā – Ansis Kolmanis) dziesmas „Dogma” teksts. Šī dziesma ir iekļauta liepājnieka Naura Rangas (skatuves vārds - nauriz) 2009. gadā veidotajā izlasē „Ground.lv Vol. 1”, kas ir pieejama brīvai lejupielādei internetā.
Doma. Dziesma „Dogma” sarakstīta klasiskā reprezenttipa manierē, kas īpaši raksturīga hiphopa izpildītājiem. Tās nosaukums vēsta par tās autoratīvo un objektīvi neapšaubāmo saturu.
Vienā no teksta sākuma rindām autors atklāj, ka nemainīs savu attieksmi pret paviršu un neprofesionālu produkciju („Es turpināšu saukt to par sūdu, ja tu taisi tādu,”). Tam seko draudi – jaušama karātavu humora klātbūtne („Manas žurkas apēdīs tavus bērnus,”). Turpinājumā tiek paredzēta klausītāja saasinātā reakcija, klausoties izpildītāja daiļradi („tecēs asaras, kad lirika plūst,”), kā arī dziesmas autora nopietnība un enerģija tekstu tapšanas un izpildes procesā („Pirms katras rīmes saspļauju saujās asinis,”).
Tālāk seko autora personības un vērtību sistēmas salīdzinājums ar apkārtējo sabiedrību („Tavā makā ir nauda un tavā džipā dāmas?”), kas liek noprast, ka autoram svarīgākas ir garīgās ne taustāmās vērtības („Tās noskaņas, kur tukši koridori mīt,”).
Rindiņa „Neiet virsū Origo rīmes uz Oriole’a bīta” skaidrojama ar pozitīvu attieksmi pret pazīstama latviešu hiphopa producenta Oriole’s (īstajā vārdā – Uģis Vālodze) veidotajiem muzikālajiem pavadījumiem, kurus autors nespēj iedomāties savienojumā ar banālu un seklu liriku, kam izvēlēts apzīmējums „Origo rīmes” (Origo – tirdzniecības centrs, Stacijas laukums 2).
Sekojošās rindas aizved atpakaļ pie teksta sākuma – meistarīgi sarakstītām rīmēm tiek piedēvēta spēja uzkurt ugunskuru, turpretī neprasmīgas lirikas to nespēj („Rīmes kurina karstu ugunskuru, / geju reperi berzē zarus, bet uguns kur?”). Apzīmējums „geju reperi” liecina par negatīvu, pat homofobu attieksmi pret netradicionālas seksuālas orientācijas pārstāvjiem, savukārt ar vārdu „reperi” jāsaprot hiphopa izpildītāji, kuru dziesmas, pēc autora domām, nav iespējams klausīties.
Turpmākais teksts atklāj autora uzskatu par laba latviešu hiphopa tekstu globālā mērogā („Stiprāku padara taisni rīmes Rīgu. / Tāpēc es uz bīta tagad taisu mīlestību,”). Iespējams, Rīga top stiprāka, pateicoties tajā dzīvojošām stiprām personībām. Atklājas arī mīlestība pret Rīgu, kas kalpo par iemeslu pilsētas stiprināšanai.
Dziesmas pirmā panta nobeigumā tiek pievērsta uzmanība autora talantam liriku veidošanā, kas pretstatīta viņa zemajam statusam uz Latvijas mūzikas skatuves, kur nereti ir iespējams dzirdēt primitīvākus un paviršāk izpildītus tekstus („Tu esi kaut kur dzirdējis, ka šitā sarīmē? / Neredzēji mani avīzē?”).
Otrā panta sākumā autors atgādina klausītājam viņa nenozīmīgumu procesos, kas saistīti ar konkrētā skaņdarba tapšanu, kā arī akcentē vienu no savu darbu augstās kvalitātes iemesliem – teksts tiek veidots un izpildīts savādāk, kā to mēdz darīt citi latviešu hiphopa izpildītāji („Tev jāzina: tu neesi daļa no šitā. / Jūti, mēs darām labi, jo mēs darām to citādi,”).
Sekojošās rindas liecina par autora pašpārliecinātību un sava talanta apzināšanos, kā arī pārliecību, ka, nākot gadiem, prasmes tikai vairosies („Ja vajag, norauju jumtus un izjaucu sienas, / Bet tas notiks pats no sevis, kad es izaugšu liels,”).
Rinda „Hiphop reperiem jābeidz būt par politisku” atgādina, ka jēdzieni „hiphops” un „reps” neapzīmē vienu un to pašu, kaut gan šāds absurds uzskats ir bieži sastopams. Ar to saturiski nesaistīta ir nākamā rinda tekstā, kas atspoguļo autora uzskatu, ka par likuma sargiem parasti iet strādāt indivīdi, kuri skolas solā saskārušies ar vardarbību no savu vienaudžu puses („Skolā sit pa muti? Tev laiks kļūt par policistu,”).
Teksta turpinājums atklāj biežu „grūtākā ceļa” izvēli līdz panākumiem, kā arī pedantismu attieksmē pret savu darbu pirms tā nodošanas plašākam publikas lokam („Par spīti lecu ķieģeļos kā Mario un izkopju / visu to, ko izdodu. (..)”).
Tālāk tekstā atspoguļojas autora augstā paškritika un mudinājums skaudības vietā censties sasniegt to pašu, varbūt pat ko vairāk („Ja šķiet, ka es ko sasniedzu, nu... tad ķeriet mani,”). Rindas „Pie manis nonāk tas, ko citi mēdz zemē sviest. / Neredzi? Tu varētu saskatīt, ja tuvāk būtu, ”, kas, līdzīgi kā iepriekš, atspoguļo autora individuālo vērtību sistēmu un atzīmē, ka, lai situāciju spētu vērtēt līdzīgi autoram, ir nepieciešams atrasties tuvāk viņa pozīcijai.
Sekojošās rindas „Uzliec brilles uz dirsas, kad tu runā sūdu. / Uzliec dirsu uz brilles, kad tu klubā muldi, / Kurām rindām nebūt patiesām un kurām būt, ” satur ieteikumus, kas klausītāju mudina iegūt informāciju pirms veikt aplamus spriedumus. Šīs rindas apskatīsim sīkāk, kad runāsim par teksta tēlainību.
Nobeigumā, kur autors raksta: „Tik daudz puiku neiziet pat caur Pujāta gultu. / Cik puiku tēmē manās aknās ar urāna bultu,”, tiek uzsvērts, pēc autora domām, lielais nelabvēļu skaits.
Kopumā teksts sevī ietver šādas idejas:
• autora attieksme pret muzikāli un saturiski zemas kvalitātes produkciju, kā arī tās salīdzinājums ar paša paveikto;
• autora personības un vērtību sistēmas salīdzinājums ar apkārtējo sabiedrību;
• mīlestība pret Rīgu;
• negatīva attieksme pret policiju un reliģiju.
Tēlainība. Ņemot vērā faktu, ka latviešu hiphopa izpildītājam ansim kā solo izpildītājam pēdējā laikā dziesmu nav izdots visai daudz, šo skaņdarbu nevar izcelt citu vidū kā vairāk vai mazāk tēlaini izveidotu.
Salīdzinot abus dziesmas pantus, tēlainība labāk ir apskatāma otrajā pantā. Rindu „Ja vajag, norauju jumtus un izjaucu sienas,” ir iespējams tulkot, izprotot teiciena „noraut jumtu” nozīmi hiphopa kā subkultūras aspektā – tas apzīmē kaut ko oriģinālu, meistarīgi veidotu un pozitīvas emocijas izraisošu, kas tad arī „norauj jumtu”. Autoram gan ar to vien nepietiek – viņš ir gatavs arī „izjaukt sienas”.
Metaforā „Par spīti lecu ķieģeļos kā Mario” vērojamas alūzijas ar populāro kultūru - izmantots 80. gadu sākumā izveidotais datorspēles tēls, kurš, veicot dažādas misijas, kā arī lecot ķieģeļos, krāj spēles punktus. Lekšanai ķieģeļos tiek piešķirta papildus nozīme – apzināta virzība pretī grūtībām.
Rindās „Uzliec brilles uz dirsas, kad tu runā sūdu. / Uzliec dirsu uz brilles, kad tu klubā muldi,” tiek manipulēts ar vārdu „brilles”, „sūds” un „dirsa” nozīmēm. Vārds „brilles” nosauc ierīci redzes uzlabošanai, bet „brille” ir viena no klozetpoda sastāvdaļām, kas tiek izmantota, dabiskās vajadzības kārtojot sēdus. Ar vārdu „sūds” parasti saprot ekskrementus, bet viena no teiciena „runāt sūdu” (talk shit (angļu val.)) nozīmēm ir nepatiesas informācijas paušana. Vārdam „dirsa”, kas parasti kalpo par rupju apzīmējumu pēcpusei, konkrētā teksta slengā pastāv vēl viena nozīme – nievājošs cilvēka sejas apzīmējums.
Rindā „Tik daudz puiku neiziet pat caur Pujāta gultu,” ar Pujātu domāts Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats – alūzija ar mūsdienu sabiedriskajām aktualitātēm. Ir zināms, ka daļa vīriešu, kuriem ir tieksme uz pedofiliju, nāk tieši no reliģiska rakstura instanču pārstāvju vidus. Atspoguļojas arī paša autora personīgā attieksme pret reliģijas jautājumiem.
Muzikalitāte. Teksta ritmika ir mainīga. Tekstā vērojamas divzilbju atskaņas (gaismā – taisi tādu), trīszilbju atskaņas (ugunskuru – uguns kur), četrzilbju atskaņas (džipā dāmas – citādākas; valsts sēras – tavus bērnus; zini, ka būs – lirika plūst; kā es izs’tos – gāzes pistoles; saujās asinis – kaujā sastingst), pieczilbju atskaņas (koridori mīt – Oriole’a bīta; daļa no šitā – darām to citādi; radio un diskos – Mario un izkopju) un arī sešzilbju atskaņas (taisni rīmes Rīgu – taisu mīlestību, nenes smagas nastas – neredz savas astes.)
Izmantotā literatūra:
Valeinis V. Daiļdarba analīze. (Rīga: Zvaigzne ABC. 1999)
ansis – Dogma (dziesmas teksts)
|
Atgriezties rakstu sadaļā |
Reģistrējušies: 20,578
