O, puis`, es nāku ar deviņiem zibeņiem,
lai visi sliktie zēni dabū pa dibeniem,
dirsā,
viss tikai sākas,
ja ar mani dirsās, katram pēc nopelniem tiks,
stājies rindā,
še tev mazais pirkstiņš, paspēlēsimies,
tavs būs mans, kad kritīs jumts,
neuztraucies, esmu neredzams,
gribi cīkstēties, nemaz nepūlies,
es ēdu reperus brokastīs, pusdienās, vakariņās,
ar džekiem no kreisā krasta joki mazi,
tāpēc labāk nejoko,
skat, ka tevi nepārprot,
ka neieliek bagāžniekā, ka tevi neaizved,
ka māte neatpazīst, ka menti neatrod,
o, puis`, tu cīnies ar repu, labāk pārtrauc to.

Mani vācu suņi tagad nost no ķēdēm raujās,
pirms tie aizsniedz tevi, tev ir labāk jānošaujas,
skatos, tev ir prāta tik cik saiet maza bērna saujā,
ar novazātām piecām atskaņām,
tu labāk nelien vārdu kaujās,
ja tas ir flows , ja tā ir tehnika,
ko internetā džeks ar vāveri, tur prezentē,
tad nākamreiz, kad raksti izvelc krānu sev no mutes,
tā īsti nesapratu tavu tekstu,
grūti būtu komentēt,
ja, aita, tu vēl mēģināsi kaut ko blēt,
tā STA vai kreisā krasta,
da jebkuru manu kolēģu un draugu virzienā,
tad, ēzeli, pirms vēlreiz būsi pateicis `i-ā`,
es nevis veltīšu kādu rindu, un nevis izsaukšu uz batlu,
es tevi apciemošu, iedošu pa kaklu,
tā vienkārši un ļoti sāpīgi,
tu vistu komandieri,
tas ko tu tur mētā nav ne asprātīgi, trāpīgi,
saproti, ka būs par saviem vārdiem jāatbild,
tavs statuss īsti taviem izlēcieniem neatbilst,
ja sadusmojos brokastīs, pa desmit ēdu tādus zēnus,
tukšās vietas, kuras vietā paskatās,
pat īsti nemet ēnu.