Piedz. 2X
Stabs, stabs, stabs, stabs.
Koks, koks, žogs, žogs.
Māja, māja, logs, logs.
Vai! Kas ar mani?

1. pants
Skatiens raustās, kaut ko taustās.
Apkārt daudz, bāc, viskautkas tāds,
Kas tver manus uzmanības krikumus.
Un, vecīt, tas ir kā likums;
Tikko domas sakopot provēšu,
Tā ir klāt kaut kas, kas tās novērš.
Griež tā kā karuselī,
Un bieži nepalīdz vairs alus arī.
Tik galva sareiba un es pret stiklu
Atbalstu to, atkal izjūtot ciklu.
Ik dienas pa šo ceļu braukt mēdzu
Uz darbu, no darba, uz darbu, no darba, uz darbu, no darba un zini, ko es redzu?

Piedz. 2X

2. pants
Vispār jau tēma sīka, maziņa,
Bet tieši tādas jau reizēm top lielas.
Starp citu, ir man viens paziņa -
Izpalīdzīgs džeks, tiešām lielisks.
Viņam firma, ceļ mājas.
Satieku. Pirmais, ko prasu, kā ta klājas?
Viņš saka – darbi, darbi, darbi, darbi.
Nu un par ģimeni kaut kas tur ar bij.
Beidzot arī sev būvē būdu,
Dienu no dienas tagad atšķirt grūti.
Un te viņš domīgi nopīkst:
Zini, kas mums ar tevi ir kopīgs?

Piedz. 2X

3. pants
Skatiens raustās, kaut ko taustās,
Apkārt daudz, bāc, viskautkas tāds,
Bet te pēkšņi mans skatiens pamira,
Un sajūta tāda, it kā galvā būtu kamera.
Un it kā kāds būtu piespiedis „zoom out”.
Nu, kā es tā varēju garām drūmi šaut?
Uz tā ceļa, pa kuru es te vālēju,
Izrādās ir neparasti jauka aleja.
Tik es visu laiku skatījos garām,
Kaut ko te darām savā zaparā.
Tagad daudz retāk te braucu,
Braucu, braucu, braucu, braucu...

Piedz. 3X

Scratch.
Kas ar mani bij?
Viss kārtībā.

Rezumējums 3X
Tik spokaini tie mazie mellumi saista
Un pievelk uzmanību sev tā kā magnēti.
Bet kopainu ieraudzīt – cik tas ir skaisti!
Un izjust, ka viss ir kārtībā jau saknē.

Scratch.
Viss ir kārtībā!