Esmu klasiskais slaists, kurš patstāvīgi noguļ stundas
Manī atstarojas slinkums, kā lāzeri no spoguļbumbas
Man pierē nodzen grumbas nevis krēms, bet kaudze info
Skrien pakaļ daudzi sinhroni tam, kam dauna sindroms
Labi, varbūt jaucu simptomus, nav laika iemācīties
Guļu gultā, saucu "Bingo! Arī man drīz pienāks rītdiena!"
Kad es visu savu gadiem krāto žulti izvadīšu tuvu
Tev un tavam dzērienam ar multivitamīnu sulu
Bet nelien pie stūres, pietiek jau, kas darbina galvas
Meklē variantus, iespējas, kā tikt pie Darvina balvas
Viņiem vēl ir darbiņa daudz, jo īstie ģēniji dzimst štatos
Tas jau pierādīts simt reižu, viņiem bēniņus vajg sapost
Tagad mēģinu es atkost mūža cietāko riekstu
Esmu vietā, ko ciest vēl neesmu iemācījies, griesti
Pārāk zemu, sienas pārāk tuvu, apkārtējie pārāk truli
Bet nervus vajag saudzēt, tāpēc reti eju ārā, kur
Uz katra soļa sūdi, neizpratni staro grimase
Visas idejas, kas dzima, beigās izrādījās slimas
Un tās atstāt apritē ir kā ar bumbu spēlēt hokeju
Vai griezt dzēšgumiju šķēlēs, fonā skanot karaokei
Tas ir viss, uz ko ir spējīgas mana prāta puslodes
Ārā man tās jāmet, vismaz zombijiem būs uzkodas
Un kas par tādiem uzdodas, viņus maskas piesedza
Bet katrs sūds kādreiz uzpeldēs, kā rāda pieredze
Katra laterna, ko iededzu, no rīta tika salauzta
Kāds iznīcina visu, kāds mazliet tikai parausta
Bet kopīgiem spēkiem piespiež mani sākt no jauna
Vai arī kārtot paunas, bezjēdzīgi plātot žaunas
Tieku patriekts no vietas, kur pat nevēlējos nonākt
Tāpēc paldies, no tiesas, esmu galdnieks, man prieks
Nē, tu maldies, man liekas, jāizdomā citu versiju
It kā viena doma bija, kuru es kā knausi ķerstīju

Šeit ahuuns, īstais vārds - Artūrs, ja palūgsi
Tad arbūzu tu dabūsi ar tarhūnu pie natūras
Ņem harpūnas, ķer karūsas, tev varbūt jau salūzis
Tavs bastūzis, dzer šampūnu bez haltūras, mošk pagūsi
Šeit ahuuns, īstais vārds - Artūrs, ja palūgsi
Tad arbūzu tu dabūsi ar tarhūnu pie natūras
Ņem harpūnas, ķer karūsas, tev varbūt jau salūzis
Tavs bastūzis, dzer šampūnu bez haltūras, mošk pagūsi

Esmu vienpatis, vismaz cenšos radīt tādu priekšstatu
Ka nevajag man uzraugu, kas soļus skaita, pieskata
Labāk darbojos viens pats, līdz mani apmierina
Beigu rezultāts, ja tā ir bomba, zvani sapierim
Bet ja nav, tad nekas, būšu es turpat kur subjekti
Tādi, kas par savu dirsu augstāk nejēdz uzlekt
Bet nekas, tur vismaz nav nekādu problēmu, labi?
Tās nav jārisina, dejojot ap Totēma stabu
Šeit man bohēma sava, kurā es kā zupā karote
Kādā zupā! Labāk nepārtrauc mani ar strutām barot
Katrs otrais krutāk varot, katram trešajam skils lielāks
Kur tad ir tie otrie, trešie? Pareizi, viņi ir ielās!
Es viņiem netaisos dirst virsū, jo parasti ir otrādi
Ejot pustumsā uz kojām tādēļ bieži metas zosāda
Uz kļūdām reti norāda tie, kas rāda priekšzīmi
Kaut gan valda uzskats, ka vienīgi viņi ir tiesīgi
Pateikt, kas ir niecība, zema, kā balss B. Vaitam
Jā, nē, laikam, ja jau tikai sev mēs skaitam
Tad jau būtu jābūt pohuj, ko saka tādi eksperti
Arī tad, ja taisam to, ko labāk pat ar kāju nespert
Mans TV rāda vesternu, labi, diršu, TV neskatos
Jo neko tur vairs nerāda, vai arī neko nesaprotu
Ne tās ziepenes, talk-šovus, grautiņus pie saimas
Ja es būtu zīdainis, tad piedirstu autiņus aiz laimes
Par katru mentu busiņu, ko tur apgāza uz sāniem
Par katru tanti kažokā, kas pāri žogam pārlien
Par katru bruģakmeni, ko pa saeimas logiem pamest
Un par katru slāvu pāli, kurš sev nopelnīja arestu
Bet pati lielākā rēka man bija par to šmigas bodi
Kas tika izsaimniekota, kad kāds daunis izsita logu
Kāpēc daunis? Savādi gan, ka tu man tagad tā jautā
Kurš tad paņem trīsgraudnieku, bet "Hennessy" atstāj plauktā

Šeit ahuuns, īstais vārds - Artūrs, ja palūgsi
Tad arbūzu tu dabūsi ar tarhūnu pie natūras
Ņem harpūnas, ķer karūsas, tev varbūt jau salūzis
Tavs bastūzis, dzer šampūnu bez haltūras, mošk pagūsi
Šeit ahuuns, īstais vārds - Artūrs, ja palūgsi
Tad arbūzu tu dabūsi ar tarhūnu pie natūras
Ņem harpūnas, ķer karūsas, tev varbūt jau salūzis
Tavs bastūzis, dzer šampūnu bez haltūras, mošk pagūsi