(1)
Skatos uz citiem, zinot, kāds es nevēlos būt.
Ticu tikai sev un laikam, jo tas nemelo mums.
Es būtu cits bez Dillas, Doom’a, Method’a, Wu,
Bet taisu savu un es nekad nebūšu Tu.
Es nelūdzu mukt, bet pēc gadiem maz kas neaiziet prom.
Sirdī vērtība, ne kabatās un vajag neaizmirst to.
Betona blokos pazust Rīgā vakaros patīk.
Kā Salvadors Dalī pie bīta, līdz es pamodos no rīta
Līdzās flakoniem uz grīdas, viens, bez sapņiem makā.
Klusē Dievs, un tikai atmiņas vēl paliek blakām.
Dvēsele haosā kā tad, ja būtu pohas,
Bet es zinu, kur man atgriezties, to paziņo tattoo uz rokas.
Es bieži klīstu viens, bieži nīstu dienas,
Bieži nīkstu sienās, četros kvadrātmetros;
Čiekurkalna čiekuri un pantā Necro,
Jaucot burvju eliksīrus, cits gan tā neprot.

Viss būs tāpat..
- „Jo, ja viss būtu citādi, tad viss tieši tāpat būtu.”
Viss būs tāpat..