Es stāvu pelēks, kapucē, lietū, peļķē,
tu mani nevēlies,
jo es pazudušais burzmā.
Stāvu pelēks, viens, lietū, peļķē,
nemeklē tu mani, nemeklē,
redzu visu te. [2x]

Tu saki, ka es foršs.
Vai tu vēlies manu dzīvi ?
Es no pilsētas, kur nav mīlas ar dāmām, drāmas,
es sabrūku sešas dienas nedēļā,
Vai tu vēlies manu dzīvi,
vai nagu laku, vai līmi,
vai skumjas, kas seko katru brīdi līdzi,
vai manu smaidu, kas viltus,
vai manus vārdus, kas dedzina tiltus ?
Man nav pie kā atgriezties,
nav apskāvienu siltu.

Es stāvu pelēks, kapucē, lietū, peļķē,
tu mani nevēlies,
jo es pazudušais burzmā.
Stāvu pelēks, viens, lietū, peļķē,
nemeklē tu mani, nemeklē,
redzu visu te. [2x]

Man ir iespēja mirt vai izdarīt,
citas izejas nav.
Visi raud, man nepalīdz, kad līst,
debesis raud par mani,
dienās klīstu,
liekas, dzīve nīst mani.
Pēc katrām manām bēdām nāk bēdas,
man nav sāpes ir tikai vilšanās un bēdas,
ir vēl alkohols un bēdas,
salauzta sirds un bēdas,
es pērn jutos tāpat,
kopš sevi atceros, ciešu tāpat.
Man bieži laimi gribās,
bieži nomirt gribās,
bieži kā ar nazi griež, un sāp
un aizmirst gribās,
tici, dzīve sūds,
un aiziet nieks.

Es stāvu pelēks, kapucē, lietū, peļķē,
tu mani nevēlies,
jo es pazudušais burzmā.
Stāvu pelēks, viens, lietū, peļķē,
nemeklē tu mani, nemeklē,
redzu visu te. [2x]

Vai spēsi paņemt manas sāpes
un mirt par nieku ?
es gadiem ciešu,
meli, tie kad smeju,
neliegšu man trauma, vai nevar redzēt seju?
Vai nevar redzēt manus sapņus?
Tie ar mani zemē sapūs,
nekā salda,
esmu tik rūgts,
ka tev pietrūks saldinātājiem nauda.
Viss pa vecam,
tikai sāpes jaunas,
vairāk atspiedienu, vairāk bēdu,
vairāk melu un vairāk pohuj,
vairāk viens un dienas mokošas.