Ir atkal aizritējis kārtējais gads
Un daudz ko aiznesis sev pagātnē līdz, ibio
Bet nekad nevar aizmirst izjūtas tās
Kuras hokejs mums piedāvās

Jā jā jā jā
Viņa vārds bija Raimis un viņš bija labs hokejists
Viņu visi pazina no laika kā tādu fanātu apsēstu
Viņš dzīvoja uz savas ielas divistabu dzīvoklī
Viņa istabā stāvēja televizors, uz sienām hokeja plakāti
Un vēl viņam bija videomaģis, kurā viņš rakstīja katru spēli
Viņš prata tikai vienu, analizēt katru spēli, katru dienu
Naktīs Raimis nevarēja apmierināt pat savu sievu
Jo hokejs viņam bija dārgāks pat par pašu Dievu

Raimi, sarauj cīnies, iekačā
Raimi, sarauj cīnies, iekačā
Raimi, sarauj cīnies, iekačā
Raimi, sarauj sarauj sarauj jā
Raimi, sarauj cīnies, iekačā
Raimi, sarauj cīnies, iekačā
Raimi, sarauj cīnies, iekačā
Jā jā jā jā

Alkst Raimis rubīties pa laukumu skarbs
Un gremot "Pepper mint" kā NHL stārs
Ar nūju grib viņš kādam iebraukt sejā
Lai deguns lūzt, visapkārt asinis šķīst
Pilns laukums nosēts izdauzītiem zobiem
Un Raimis tā kā p-pis centrā stāv

Raimis sapņoja par daudz ko, nedarot neko
Aizbildinājās ar vidusskolas izglītību nepabeigto
Strādāt Raimis nespēja un arī negribēja
Visu mūžu viņš savai sievai tikai uz kakla sēdēja
Pat Jaungada naktī viņš domāja tikai par vienu lietu
Ar viņu varēja runāt, bet tas bija tāpat kā ar sienu
Viņu varēja lamāt,
Bet Raimi varēja izmainīt tikai uz vienu dienu
Viņš bieži daudziem atbildēja tā:
"Lieciet taču mani mierā!"

Paiet vasara, paiet ziema
Paiet gadi kā diena viena
(turpinās līdz beigām)

Personīgi es Raimi jau pazīstu no bērnības
No smilškastes, mēs jau kopā smilškastē spēlējāmies abi divi
Un pēc tam turpinājām skolas gaitas kopā,
Vienā klasē mācījāmies
Par Raimi es neko sliktu nevaru teikt
Viņš ir tiešām gaišs cilvēks, labs cilvēks
Par hokeju viņš fanoja jau no..
No varētu teikt no pirmās klases
Viņam meitenes vispār neinteresēja
Bet bija viena problēma
Viņam vecāki diemžēl nebija pārāk bagāti
Viņam nevarēja īstās slidas nopirkt
Un viņš bija spiests spēlēt galda hokeju
Nu, un laiks gāja uz priekšu
Mēs jau vidusskolu bijām beiguši, jau pašķīrāmies
Un ta es viņam te nesen nolēmu piezvanīt
Raimis protams pacēla, jo bija mājās
Ko viņš darīja, atkal skatījās hokeju
Es viņam prasīju:
"A kā, vai tad tagad kāda spēle iet pa televizoru?"
"Kāds televizors, man taču ir videomaģis,
Es visas spēles videomaģī rakstu!"
Es prasīju: "Kā sieva, ko bērni?"
Viņš saka: "Kāda sieva, kādi bērni,
Man ir hokejs jāskatās, jākačā, jākačā!"

Un tāpēc uzdziedāsim par Raimi visi kopā, jā
Raimi, sarauj cīnies iekačā
Raimi, sarauj cīnies iekačā
Raimi, sarauj cīnies iekačā
Raimi, sarauj sarauj sarauj jā
Raimi, sarauj cīnies iekačā
Raimi, sarauj cīnies iekačā
Raimi, sarauj cīnies iekačā
Jā jā jā jā