[Arčijs] Parasti Kaukāza imigranti, īsāk PKI
Netīri, nekārtīgi, kam spēks nažos
Ne repā mīt, tu nonāksi mekā drīz,
Jo mirsi no metāla pīķa, ātri un nesāpīgi,
Tu klusēsi kā seksā līķi vai tīņi zem
Ekstāzijas kas tika zem zīmola pakārti
Kurus jau es sāku tīt vīnogu lapās.
Esmu viesmīlīgs un man ir viņu
Dzīvokļa atslēgas tavs kuņģis kļūs
Par šī miroņa kapsētu.
Eliots kā pārtrauktas līnijas
Pārbrauc vīriņus staltus atstājot bez
kājām kur pāraut čībiņas baltas
ei pārbaudi līniju. Sauc?
Tad zvani un pasūti sev
Tārpu trauku ar pildītu galvu
Vai gaļas kasti kā čapūrī
Kur ir tava čaļa acs
Bonusā pildīts daikts kas stāv kā
Ararats. Mūsu ofiss nav svētvieta
Tas ir kara placis, karma prasa,
Lai tu atstieptos kā Jasirs Arafats!

[Eliots] Šeit nav pončiku kiosks
Te ir Kaukāza virtuve. Tev negaršo?
Tad tu kļūsi caurāks par virtuli,
Tiklīdz es tevi uzduršu uz šašlika iesma
Un uzlikšu uz oglēm tevi apdegt uz liesmas.
Es alkstu pēc asins kā acteku dievs un
Tavai ģimenei šī būs tā kā atceres diena
Katru gadu šai datumā varēs asteres griezt,
Lai aizietu uz kapiem un asaras lietu.
Šī ir traģiska tēma kā tās tadžiku bēres
Kurās es tevi pagatavošu ar adžikas mērci,
Plus vēl maģisku sēņu salātiem savāktiem
Kalnos kas izraisa murgus, gļukus
Un panikas lēkmi.
Es likšu tavai sievai pīpēt anašu štaketi
Bet mielasta beigās es viņu paņemšu
No pakaļas ar metamo tik līku
Kā kaļaša aptveres, tik lielu, ka
To nevar pat ar lavašu aptvert.


RM SK