Pa reizēm skatos, kā Daugavā močij minerālmēslus
Kamēr atbildīgās personas bezdē mīkstajos krēslos,
Bet kādu gabaliņu tālāk, jaukajā vecāķu pludmalē
Kāda ome ar savu mazdēliņu par jūras veselīgumu filozofē.
Viņa nikni izslēdz radio, jo tur tiek hiphops atskaņots,
Kas pilnīgi nav saulainajai dienai piemērots,
Būs jārksta vēstule uz rādio - viņai beidzot pietiek!
Šitām ārprātīgajām rupjībām vienreiz punkts ir jāpieliek!
Nu labi, liksim omi mierā.
Kad pārbrauc Ķīšezera tiltam Rīgas centra virzienā,
Jau vairākus gadus pēc kārtas tur jāvelk gāzmaska galvā.
Jo, nez no kurienes - kāpēc, rodas nenormāla, beznzīna smaka.
Tā vien liekās ka tā ir atkal uzpērkamo dirsu dvaka,
Bet, kā jau zināms, pie mums visiem, viss ir pohuj
Visi sen ir pieraduši, ka daži pimpji viņus ir līdz ausīm sūdos ierakuši.
Kā lai šito visu izmaina? Es to patiešām nezinu!
Paprasiet kaut ko vieglāku, es to patiešām nezinu!

Paņem džeku ciet, ar n'tajiem čekiem kabatā,
Pēc dažām dienām viņš jau staigā pa ielu, pilnīgā pohujā,
Protams, var jau saprasts tiesnešus, arī viņiem gribās dzīvot
Tomēr ir dažas lietas ar kurām, varbūt, tā nevajadzētu jokot.
Katrs pats, protams zin, cik, ko un kā viņš ir darijis,
Pēc kādiem pricipiem un kādām normām vadjies,
Bet tiem kas laiž tāda veida hujilas ārā,
Es novēlu, lai viņa atvases iemīlās tādā resnākā adatā.
Jā, un vēl, izmantojot izdevību, mēs gribētu pievērst uzmanību
Ja mani dzird kāds, kas atbild par galvaspilsētas greznību,
Kad būs Lieldienas, ja vajadzēs no finiera olas uztaisīt,
Par piecām štukām, mēs ar džekiem, to mierīgi varam izdarīt!
Arī eglei kāju uz Ziemassvētkiem droši vien ka vajadzēs
Kā jau parasti summu, tai ne mazāk kā priekš olām atvēlēs,
Ja gadijumā nav neviens kas uzņemās šo atbildīgo nastu
Atsūtiet vēstuli, adrese - ielas, mums pa e-pastu.