(Arčijs)

Ansis liek bītu – klucīti pēc klucīša kruķījas pa fruķiku,
Džeki velk laukā pusīti pēc pusītes, Skutelim tik lustīgi ir uztīt.
Pēc parafīnas Prada džīnām, sazīmēšu tev puķītes uz Gucci
Ar melnu mārkeri. Ja es ticētu – taisītu ar velnu barteri
Kļūtu par mācītāju un celtu sārtu tev.
Tu tik par sātanu pamēģini mani nosaukt kuce,
Es tev noraušu krustu un stūrī nožņaugšu klusi.
PKI – septiņi MC’sī ar mesidžu: „ej ellē!”
Labāk neuzsauc dzērienu, jo bļausim: „Lej vēl te!”
Izpļauju visu sausu, izlieto aplaizu uz galda.
Neviens tavs teikums nav kā naglai uz galvas
Kaut gan tu esi pilnīgs āmurs.
Hujzin, kas var atgadīties ar tavu čiksīti, kad tev bildīte pārtrūks
Tu man, feik-fak, draudēji? Beidz tak! Es nomīzu tā,
Ka tev no feisa notecēja pat meikaps.
Ja mēs uzsāktu mahaču, tad uzvarētu „Družba”
Realitāte klusē, nākamā būs tava druška.
Kad es, viņai beidzot beidzot aiztaisīšu muti.
Tavu draudzenīti pārplēsa? Es aizlaizīšu brūci.
Reizēm gadās tā, ka atturēties bārā nespēju
Un no iekšā metēja pārvēršos par ārā metēju.
Kad mērkaķojies pa skatuvi, es izskatos cilvēcīgi.
Es neapdiršu tevi, bet izsakos pilnvērtīgi.
Ar santehniķa flow’u uz elektriķa bītiem.
Jums nesasniegt līmeni, kā erekciju līķiem.
Es radu rindas kā sūdīgi kasieri,
Pilnas ar bombām, kas izmētā pa sienām pat rūdītus sapierus.
Es metu dimantus, tu cūciņa spļauj santīmus laukā.
Pat ja reps ir spēle, tu paliec mantiņa plauktā.
Es esmu labāks par tevi, pat kad nezinu es vārdus,
Jo pie miķa es nebīdu sūdu kā pediņš bez krāna.

(Eliots)

Es norauju jumtu kā autobusi zemos tuneļos,
Klubos iepļaukāju meitenes, kuras nedod uzdejot
Kamēr kāds man nesaliek pa jebaļņiku kā Masaļskim.
Pajebaķ uz tavu aliņu, es to paņemšu savu čaiņiku
Tu repo par klubiem un valkā rozā maiciņu?
A kāpēc ielas taviem trekiem liek boikotu, bandīt?
Es gribu aizbāzt tavu trompeti ar voiloka bantīti
Apstrādāt ar bitām tavu Toyotu „Camry”
Un pēc tam dejot tai pa jumtu tā kā Coyote Ugly.
Ja ne mēs, tad medpunktiem nebūtu ko lāpīt.
Ja ne mēs, tad Degpunktam nebūtu ko rādīt.
Kāda starpība, meinstrīms vai andergraunds?
Es varu trāpīt tavā bembī ar panzerfaustu,
Kad es sūtu karstus skūpstus ar savu tanku dūri.
Mans rebela stils pataisa tavu redeli zilu
Esmu pats pirmais pasaulē – nekro-pedofils.
Jo es pievilinu ar vīnu mazas vampīru tīnes,
Kuras klausās manas rīmes un vēl Cradle Of Filth.
Es esmu liriķis, man nepiš tavas kedas, bet skils.
Tavi draugi tevi uzmeta kā Jūdass Jēzu.
Gan dzīve, gan draudzene tev ir grūtas dēls?
Kā tev neveicas, vai tad fāters neteica,
Ka vajag izvilkt ārā, kamēr krāns vēl nebeidz.
Krāj vēl neveiksmes, kamēr es krāšu skalpus,
Kāri šņaukšu stafu tik baltu kā Calgon’s
Un lidināšu savu oponentu galvas no balkona.
Neesmu battle reperis, bet ja prasīsies ļoti,
Tad es atvilkšos uz batliem ar šahīda jostu.
Ja es zaudēšu, mūs abus varēs kasīt nost
No scēnas, lasīt rokas, kājas kastēs no koka.
Un man ir paralēli, cik tu skaities ietekmīgs,
Es tikai turpināšu rakstīt šitās riebeklības.